iebraukt
iebraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu intransitīvs, darbības vārds
1.Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIebraukt pagalmā.
1.1.Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
PiemēriIebraukt ar automašīnu grāvī.
1.2.transitīvs Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
PiemēriIebraukt mašīnu pazemes autostāvvietā.
Stabili vārdu savienojumiIebraucamā vieta.
2.Braukšus ierasties.
PiemēriRīt iebrauks māsa.
3.transitīvs Braucot ieveidot, radīt.
PiemēriLabi iebraukts ceļš.
4.transitīvs Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
PiemēriIebraukt jauno auto.
4.1.Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
PiemēriIebraukt jauno ķēvi.
5.sarunvaloda, transitīvs Ievirzīt (kur iekšā, piem., roku).
PiemēriIebraukt ar roku matos.
5.1.intransitīvs Ievirzīties (par ķermeni, ķermeņa daļu).
PiemēriIebraukt ar pirkstu grāmatā.
6.sarunvaloda, neliterārs Ietriekties, spēcīgi iesist.
PiemēriAr dūri iebraukt sānos.
Stabili vārdu savienojumiIebraukt auzās. Iebraukt laulības ostā.