iebrēkties
iebrēkties -brēcos [-brȩ̀cuôs], -brēcies, -brēcas [-brȩ̀cas], pag. -brēcos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt brēkt un apklust.
PiemēriReizēm iebrēcas sīlis.
- Reizēm iebrēcas sīlis.
- Kūtī iebrēcas aitas.
2.Skaļi ieraudāties; skaļi iekliegties.
PiemēriRatiņos iebrēcas bērns.
- Ratiņos iebrēcas bērns.
- Sieviete, skaļi iebrēkusies, saļima.
2.1.pārnestā nozīmē Skaļi, griezīgi ieskanēties.
PiemēriSkaļi iebrēcas tālruņa zvans.
- Skaļi iebrēcas tālruņa zvans.