grūst
grūst grūžu, grūd, grūž, pag. grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
PiemēriGrūst krēslu malā.
- Grūst krēslu malā.
- Grūst ar abām rokām galdu.
- Grūst laivu ūdenī.
- Grūst zēnus nost no durvīm.
Stabili vārdu savienojumiGrūst lodi. Grūst vainu (uz citu).
- Grūst lodi — joma: fiziskā kultūra un sports ar asu kustību sviest lodi.
- Grūst vainu (uz citu) — vainot (citu).
1.1.Strauji, spēji virzīt, bāzt (kur iekšā, kam klāt).
PiemēriGrūst roku kabatā.
- Grūst roku kabatā.
- Grūst lāpstu zemē.
- Grūst malku krāsnī.
- Suns ostīdams grūž purnu visam klāt.
Stabili vārdu savienojumiGrūst dunku.
- Grūst dunku — dunkāt.
2.Spiežot, beržot drupināt, smalcināt.
PiemēriGrūst piestā piparus.
- Grūst piestā piparus.
- Piestā grūstas garšvielas.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
PiemēriGrūst izmisumā.
- Grūst izmisumā.
- Grūst postā, nelaimē.
4.sarunvaloda Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
PiemēriGrūst lielu naudu ārā par niekiem.
- Grūst lielu naudu ārā par niekiem.
Stabili vārdu savienojumiNav kur naudu grūst.
- Nav kur naudu grūst — saka, ja ir ļoti daudz naudas.
5.sarunvaloda Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
PiemēriGrūst cūkām ēdienu priekšā, cik lien.
- Grūst cūkām ēdienu priekšā, cik lien.
5.1.Strauji, nevērīgi likt.
PiemēriGrūst mapi zemē.
- Grūst mapi zemē.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)grūst pie sāniem. Grūst acīs. Grūst galvu cilpā. Grūst rīklē.
- (Pie)grūst pie sāniem — pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- Grūst acīs idioma — sarunvaloda nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
- Grūst galvu cilpā idioma — sarunvaloda (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Grūst rīklē idioma — sarunvaloda nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).