Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
glabāt
glabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Turēt (ko) novietotu kādā vietā.
PiemēriGlabāt dokumentus seifā.
1.1.Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
PiemēriSvaigas zivis nevar glabāt līdz rītam.
1.2.Saudzīgi lietot (ko).
PiemēriGlabāt savas rotaļlietas.
2.Sargāt; nepieļaut, ka izzūd.
PiemēriGlabāt savu godu.
Stabili vārdu savienojumiGlabāt apziņā. Glabāt atmiņā. Glabāt prātā.
2.1.sarunvaloda Auklēt.
PiemēriGlabāt bērnus.
3.Ietvert (sevī).
PiemēriZemes dzīles glabā milzīgas bagātības.
3.1.Turēt slepenībā, neizpaust (ko).
PiemēriGlabāt noslēpumu.
4.Apbedīt.
PiemēriGlabāt mirušo skolotāju.
Stabili vārdu savienojumiNevar zināt, kuros kapos glabās.
Stabili vārdu savienojumi(Glabāt) kā (savu) acuraugu. Glabāt kā aci pierē. Glabāt naudu zeķē. Glabāt sveci zem pūra.