dzīt2
dzīt [dzît] 3. pers. dzīst, pag. dzija intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
PiemēriIevainojums sāka dzīt.
1.1.Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriLauztā roka dzīst.