dzelt
dzelt 3. pers. dzeļ, pag. dzēla darbības vārds
dzēliens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
PiemēriOdi dzeļ rokās un kājās.
2.Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
PiemēriNātres dzēla rokās.
3.Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
PiemēriVējš un sniegs dzeļ sejā.
3.1.pārnestā nozīmē Izraisīt asu kairinājumu (par gaismu, krāsām).
PiemēriSpilgtā prožektora gaisma dzēla acīs.
4.Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
Piemēri..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
4.1.Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriNaidīgais skatiens bērnu dzēla un sāpināja.
Stabili vārdu savienojumiDzelt sirdi. Kā (bites) (sa)dzelts. Kā odzes dzelts.