dzelt
dzelt 3. pers. dzeļ, pag. dzēla darbības vārds
dzēliens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
PiemēriOdi dzeļ rokās un kājās.
- Odi dzeļ rokās un kājās.
- Lapsene dzēla sāpīgi.
- Dravnieku bites nedzēla.
2.Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
PiemēriNātres dzēla rokās.
- Nātres dzēla rokās.
3.Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
PiemēriVējš un sniegs dzeļ sejā.
- Vējš un sniegs dzeļ sejā.
- Stiprais sals dzēla vaigus un degunu.
3.1.pārnestā nozīmē Izraisīt asu kairinājumu (par gaismu, krāsām).
PiemēriSpilgtā prožektora gaisma dzēla acīs.
- Spilgtā prožektora gaisma dzēla acīs.
4.Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
Piemēri..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
4.1.Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriNaidīgais skatiens bērnu dzēla un sāpināja.
- Naidīgais skatiens bērnu dzēla un sāpināja.
- Acu zibšņi jau no tālienes nikni dzēla.
Stabili vārdu savienojumiDzelt sirdi. Kā (bites) (sa)dzelts. Kā odzes dzelts.
- Dzelt sirdi idioma — sāpināt.
- Kā (bites) (sa)dzelts idioma — saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
- Kā odzes dzelts idioma — saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)