dzelonis
dzelonis [dzȩluônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
PiemēriBites dzelonis.
- Bites dzelonis.
- Izraut dzeloni.
- pārnestā nozīmē Naida dzelonis.
2.Ass, smails izaugums (augam, dzīvniekam).
PiemēriSmiltsērkšķa, kaktusa dzeloņi.
- Smiltsērkšķa, kaktusa dzeloņi.
- Sadurt pirkstus ar dzeloņiem.
2.1.Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
PiemēriMakšķeres āķa dzelonis.
- Makšķeres āķa dzelonis.