durstīt
durstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds
durstīties darbības vārds; atgriezenisks
1. Vairākkārt durt, bakstīt.
PiemēriDurstīt ar īlenu ādu.
1.1.Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
PiemēriDurstīt siksnā caurumiņus.
2.transitīvs Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
PiemēriDurstīt blakussēdētāja sānu ar elkoni.
2.1.Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
PiemēriSals dursta vaigus.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
PiemēriIeelpas laikā plaušās durstīja.