dabīgs
dabīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dabīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dabīgi apstākļa vārds
dabīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
PiemēriDabīgs produkts.
- Dabīgs produkts.
- Dabīgas krāsvielas.
- Dabīgais zīds.
- Dabīgā pupiņu kafija.
- No dabīgiem materiāliem (lina, kokvilnas) austs audums.
Stabili vārdu savienojumiDabīgais šīferis. Dabīgā kafija.
- Dabīgais šīferis — slāneklis, kas šķeļas plānās, gludās plāksnēs un ko izmanto galvenokārt jumtu segumam.
- Dabīgā kafija — pupiņu kafija.
2.Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
PiemēriDabīgs process.
- Dabīgs process.
- Dabīgi raudzēts kvass.
Stabili vārdu savienojumiDabīga nāve. Dabīgā barošana.
- Dabīga nāve — nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- Dabīgā barošana — zīdaiņa barošana ar mātes pienu no krūts.
3.Tāds, kas pastāv jau no dzimšanas; iedzimts.
PiemēriNokrāsot savus dabīgi gaišos matus brūnganā tonī.
- Nokrāsot savus dabīgi gaišos matus brūnganā tonī.
4.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
PiemēriDabīga interese.
- Dabīga interese.