dabīgs
dabīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
dabīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
dabīgi apstākļa vārds
dabīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
PiemēriDabīgs produkts.
Stabili vārdu savienojumiDabīgais šīferis. Dabīgā kafija.
2.Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
PiemēriDabīgs process.
Stabili vārdu savienojumiDabīga nāve. Dabīgā barošana.
3.Tāds, kas pastāv jau no dzimšanas; iedzimts.
PiemēriNokrāsot savus dabīgi gaišos matus brūnganā tonī.
4.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
PiemēriDabīga interese.