dabīgs
dabīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dabīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dabīgi apstākļa vārds
dabīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
PiemēriDabīgs produkts.
Stabili vārdu savienojumiDabīgais šīferis. Dabīgā kafija.
2.Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
PiemēriDabīgs process.
Stabili vārdu savienojumiDabīga nāve. Dabīgā barošana.
3.Tāds, kas pastāv jau no dzimšanas; iedzimts.
PiemēriNokrāsot savus dabīgi gaišos matus brūnganā tonī.
4.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
PiemēriDabīga interese.