Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dabūt
dabūt dabūju, dabū, dabū, pag. dabūju darbības vārds; transitīvs
1.Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
PiemēriDabūt mantojumu, dāvanu.
  • Dabūt mantojumu, dāvanu.
  • Dabūt dzīvokli.
  • Dabūt biļetes uz koncertu.
1.1.Saņemt (to, kas pienākas, kas nopelnīts).
PiemēriDabūt stipendiju, algu, pabalstu.
  • Dabūt stipendiju, algu, pabalstu.
  • Dabūt labu atzīmi.
  • Dabūt pērienu.
  • Dabūt rājienu.
1.2.Saņemt (pasta sūtījumu).
PiemēriDabūt apsveikumu, vēstuli.
  • Dabūt apsveikumu, vēstuli.
1.3.Atrast, sameklēt.
PiemēriDabūt skapītī zāles.
  • Dabūt skapītī zāles.
  • Dabūt darbu.
  • Dabūt vīru.
  • Dabūt sievu.
  • Viņš ir dabūjis sev jaunu draudzeni.
Stabili vārdu savienojumiDabūt rokā.
1.4.Iegūt (vārdu, nosaukumu, apzīmējumu).
PiemēriJaunais rajons dabūja nosaukumu "Mežciems".
  • Jaunais rajons dabūja nosaukumu "Mežciems".
  • Dabūt iesauku, palamu.
2.Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
PiemēriDabūt spēcīgu lietu, krusu.
  • Dabūt spēcīgu lietu, krusu.
  • Kuģis vētrā dabūja sūci.
Stabili vārdu savienojumiPa dullo (sadot, dabūt u. tml.).
2.1.Iegūt (slimību, tās simptomus).
PiemēriDabūt iesnas, klepu.
  • Dabūt iesnas, klepu.
Stabili vārdu savienojumiDabūt bērnu.
3.Būt spiestam (ko darīt).
PiemēriDabūt ilgi gaidīt vilcienu.
  • Dabūt ilgi gaidīt vilcienu.
  • Dabūt maksāt sodu.
  • Dabūt rakstīt paskaidrojumu.
3.1.Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
PiemēriDabūt redzēt jaundzimušo.
  • Dabūt redzēt jaundzimušo.
  • Dabūt brītiņu pagulēt.
  • Dabūt izlasīt jauno žurnālu.
4.Panākt (ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
PiemēriDabūt vaļā aizkritušās durvis.
  • Dabūt vaļā aizkritušās durvis.
  • Dabūt sienu šķūnī.
  • Dabūt govis ārā no degošās kūts.
  • Dabūt paģībušo pie samaņas.
Stabili vārdu savienojumiDabūt (kādu) savā pusē.
Stabili vārdu savienojumiDabūt (ar) siksnu. Dabūt apakš zemes. Dabūt cauri. Dabūt galu. Dabūt garu degunu. Dabūt gatavu.
Cilme:Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть ‘iegūt, dabūt’ (K. Karulis).