daba
daba sieviešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
PiemēriDabas spēki.
Stabili vārdu savienojumiDabas bagātības. Dabas balvas. Dabas bērns.
1.1.Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
PiemēriBargā ziemeļu daba.
1.2.Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
PiemēriVērot dabas skaistumu.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā dabā.
1.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Reālajos apstākļos (ne maketā, plānā u. tml.).
PiemēriIzdarīt mērījumus dabā.
2.Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums.
PiemēriIzpētīt gripas vīrusa dabu.
2.1.Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
PiemēriLēnīga, pakļāvīga daba.
Cilme:Vārda mūsdienu nozīme ‘apkārtējā vide’ radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.).