cīnīties
cīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
PiemēriZēni cīnās savā starpā.
1.1.Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
PiemēriCīnīties ar stiprāku pretinieku.
2.Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
PiemēriCīnīties par dzimto zemi.
3.Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, novērst (to).
PiemēriCīnīties pret korupciju.
4.Pretoties (dabas stihijai).
PiemēriCīnīties ar vētru un negaisu.
4.1.Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
PiemēriCīnīties ar miegu.
5.formā: trešā persona Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
PiemēriMeitenē cīnās pienākums ar jūtām.
6.Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
PiemēriCīnīties par taisnību.
Stabili vārdu savienojumiCīnīties pēc elpas.
7.sarunvaloda Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
PiemēriCīnīties ap elektrības slēdzi.
Stabili vārdu savienojumiCīnīties (kā) ar vējdzirnavām.