cinis
cinis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
PiemēriZilenēm apauguši ciņi.
- Zilenēm apauguši ciņi.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pa ciņiem.
- Iet kā pa ciņiem idioma — saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.