cīnītājs
cīnītājs lietvārds; vīriešu dzimte
cīnītāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
PiemēriDrosmīgs cīnītājs.
- Drosmīgs cīnītājs.
- Cīnītāju pulki.
1.1.Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
PiemēriCīnītājs par brīvību.
- Cīnītājs par brīvību.
- Cīnītājs par savām tiesībām.