Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
bērns
bērns [bȩ̄̀rns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
PiemēriMazs bērns.
  • Mazs bērns.
  • Veselīgs bērns.
  • Niķīgs, paklausīgs, rātns bērns.
  • Auklēt bērnus.
  • Rūpes par bērniem.
  • Bērnu ratiņi.
  • Adoptēt bērnu.
  • Bērna audzināšana.
  • Bērnu literatūra.
  • Dziedāt bērnu korī.
Stabili vārdu savienojumiBāra bērns. Bērna (arī bērnu) dienas.
  • Bāra bērns kolokācija — bārenis.
  • Bērna (arī bērnu) dienas kolokācija — bērnība.
  • Bērnu cerebrālā trieka vārdkoptermins — smadzeņu bojājuma sekas ar dažādu klīnisku izpausmju kopumu.
  • Bērnu laukums kolokācija — bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
  • Bērnu nams kolokācija — bērnunams.
  • Bērnu pilsētiņa kolokācija — vieta, kur ierīkots bērnu rotaļu laukums.
  • Bērnu rīts kolokācija — sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
  • Bērnu saņēmēja sarunvaloda, kolokācija — sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
  • Bērnu sēdeklis kolokācija — īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
  • Bērnu sile (arī silīte) sarunvaloda, kolokācija — jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
  • Bērnu slimības — slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
  • Bērnu trieka vārdkoptermins — poliomielīts.
  • Neiznēsāts bērns vārdkoptermins — bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
  • Rūpju bērns — 1. kolokācija Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.2. idioma Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
  • Saņemt bērnu sarunvaloda, kolokācija — palīdzēt dzemdībās.
  • Sāpju bērns — 1. kolokācija Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.2. idioma Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
  • Skolas bērns sarunvaloda, kolokācija — skolēns.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.
PiemēriCilvēks ar bērna dvēseli.
  • Cilvēks ar bērna dvēseli.
  • Vīrietis ar laipnām bērna acīm.
2.Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
PiemēriĢimenē mēs bijām trīs bērni.
  • Ģimenē mēs bijām trīs bērni.
  • Bērni lieli, pieauguši.
Stabili vārdu savienojumiĀrlaulības bērns. Bandu bērns.
3.sarunvaloda Dzīvnieka mazulis.
PiemēriKaķenei būs bērni.
  • Kaķenei būs bērni.
  • Bezdelīga baro bērnus.
3.1.pārnestā nozīmē Auga atvase; mazs, jauns augs.
PiemēriIstabas puķei saauguši bērni.
  • Istabas puķei saauguši bērni.
4.poētiska stilistiskā nokrāsa Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
PiemēriSavas zemes bērns.
  • Savas zemes bērns.
  • Plašo stepju bērns.
  • Dzejnieks bija īsts sava laikmeta bērns.
Stabili vārdu savienojumiDabas bērns.
  • Dabas bērns idioma — jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
Stabili vārdu savienojumiBērna prātā. Bērns izkrita. Bērnu autiņos. Bērnu spēle. Dabūt bērnu. Dot bērnam krūti.