bērnišķīgs
bērnišķīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
bērnišķīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
bērnišķīgi apstākļa vārds
bērnišķīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
PiemēriMeitene vēl ļoti bērnišķīga.
1.1.Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
PiemēriBērnišķīga seja, lūpas.
2.Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
PiemēriBērnišķīgs rokraksts.