bērnišķīgs
bērnišķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bērnišķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bērnišķīgi apstākļa vārds
bērnišķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
PiemēriMeitene vēl ļoti bērnišķīga.
- Meitene vēl ļoti bērnišķīga.
1.1.Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
PiemēriBērnišķīga seja, lūpas.
- Bērnišķīga seja, lūpas.
2.Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
PiemēriBērnišķīgs rokraksts.
- Bērnišķīgs rokraksts.
- Bērnišķīgs prieks, aizrautība.
- Runāt, izturēties bērnišķīgi.
- Bērnišķīgas ilūzijas.