bērns
bērns [bȩ̄̀rns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
PiemēriMazs bērns.
Stabili vārdu savienojumiBāra bērns. Bērna dienas.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
PiemēriCilvēks ar bērna dvēseli.
2.Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
PiemēriĢimenē mēs bijām trīs bērni.
Stabili vārdu savienojumiĀrlaulības bērns. Bandu bērns.
3.sarunvaloda Dzīvnieka mazulis.
PiemēriKaķenei būs bērni.
3.1.pārnestā nozīmē Auga atvase; mazs, jauns augs.
PiemēriIstabas puķei saauguši bērni.
4.poētiska stilistiskā nokrāsa Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
PiemēriSavas zemes bērns.
Stabili vārdu savienojumiDabas bērns.
Stabili vārdu savienojumiBērna prātā. Bērns izkrita. Bērnu autiņos. Bērnu spēle. Dabūt bērnu. Dot bērnam krūti.