Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bērns
bērns [bȩ̄̀rns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
PiemēriMazs bērns.
  • Mazs bērns.
  • Veselīgs bērns.
  • Niķīgs, paklausīgs, rātns bērns.
  • Auklēt bērnus.
  • Rūpes par bērniem.
  • Bērnu ratiņi.
  • Adoptēt bērnu.
  • Bērna audzināšana.
  • Bērnu literatūra.
  • Dziedāt bērnu korī.
Stabili vārdu savienojumiBāra bērns. Bērna dienas.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
PiemēriCilvēks ar bērna dvēseli.
  • Cilvēks ar bērna dvēseli.
  • Vīrietis ar laipnām bērna acīm.
2.Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
PiemēriĢimenē mēs bijām trīs bērni.
  • Ģimenē mēs bijām trīs bērni.
  • Bērni lieli, pieauguši.
Stabili vārdu savienojumiĀrlaulības bērns. Bandu bērns.
3.sarunvaloda Dzīvnieka mazulis.
PiemēriKaķenei būs bērni.
  • Kaķenei būs bērni.
  • Bezdelīga baro bērnus.
3.1.pārnestā nozīmē Auga atvase; mazs, jauns augs.
PiemēriIstabas puķei saauguši bērni.
  • Istabas puķei saauguši bērni.
4.poētiska stilistiskā nokrāsa Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
PiemēriSavas zemes bērns.
  • Savas zemes bērns.
  • Plašo stepju bērns.
  • Dzejnieks bija īsts sava laikmeta bērns.
Stabili vārdu savienojumiDabas bērns.
  • Dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
Stabili vārdu savienojumiBērna prātā. Bērns izkrita. Bērnu autiņos. Bērnu spēle. Dabūt bērnu. Dot bērnam krūti.