bērnišķīgs
bērnišķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bērnišķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bērnišķīgi apstākļa vārds
bērnišķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
PiemēriMeitene vēl ļoti bērnišķīga.
1.1.Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
PiemēriBērnišķīga seja, lūpas.
2.Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
PiemēriBērnišķīgs rokraksts.