bērt
bērt beru [beru̧ arī bȩru], ber, ber [beŗ arī bȩr], pag. bēru transitīvs, darbības vārds
bērums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
PiemēriBērt kartupeļus no maisa.
2.Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
PiemēriBērt dzejoli, vārdus.
3.Šaut garām kārtām (par automātiskajiem ieročiem).
PiemēriSāk bērt ložmetējs.
Stabili vārdu savienojumi(No)bērt kā pupas. Bērt kā zirņus. Bērt pērles cūkām priekšā.