bērt
bērt beru [beru̧ arī bȩru], ber, ber [beŗ arī bȩr], pag. bēru darbības vārds; transitīvs
bērums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
PiemēriBērt kartupeļus no maisa.
- Bērt kartupeļus no maisa.
- Bērt putraimus katlā.
- Bērt miltus.
- Transportieris ber cukurbietes kaudzē.
2.Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
PiemēriBērt dzejoli, vārdus.
- Bērt dzejoli, vārdus.
- Bērt jautājumus vienu pēc otra.
3.Šaut garām kārtām (par automātiskajiem ieročiem).
PiemēriSāk bērt ložmetējs.
- Sāk bērt ložmetējs.
Stabili vārdu savienojumi(No)bērt kā pupas. Bērt kā zirņus. Bērt pērles cūkām priekšā.
- (No)bērt kā pupas idioma — runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- Bērt kā zirņus idioma — runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- Bērt pērles cūkām priekšā idioma — rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.