burzīt
burzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
PiemēriBurzīt drānu, mutautiņu.
- Burzīt drānu, mutautiņu.
- Zēns pirkstos burzīja papīra lapu.