Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
brikšķēt
brikšķēt 3. pers. brikšķ, pag. brikšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
PiemēriSausie žagari zem kājām brikšķēja.