aptecēt2
aptecēt -teku [-tȩku], -teci, -tek [-tȩk], pag. -tecēju darbības vārds
1.intransitīvs Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriSuns, ostīdams pēdas, aptek mājai apkārt.
1.1.transitīvs Teciņus pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriAptecēt malu malas.
2.transitīvs Veikli apkalpot, aprūpēt.
PiemēriAptecēt viesus pie galda.