apsēst
apsēst -sēžu, -sēdi, -sēž, pag. -sēdu, arī -sēstu [-sȩ̂stu], -sēsti,-sēst [-sȩ̂st], pag. -sēdu darbības vārds; transitīvs
1.Sadrūzmēties, sablīvēties (kur, kam apkārt).
PiemēriIeeju teātrī apsēdis ļaužu pūlis.
- Ieeju teātrī apsēdis ļaužu pūlis.
- Mazo zirdziņu bija apsēduši bērni.
1.2.Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
PiemēriDārzu apsēduši gliemeži.
- Dārzu apsēduši gliemeži.
- Dunduru apsēsts zirgs.
- Viņš bija utu apsēsts.
2.Pārņemt savā varā; neatlaidīgi nodarbināt.
PiemēriNemiera apsēsts cilvēks.
- Nemiera apsēsts cilvēks.
- Pilnīgi apsēsts ar zinātni.
2.1.Noburt.
PiemēriVisiem likās, ka kaimiņu māja ir apsēsta.
- Visiem likās, ka kaimiņu māja ir apsēsta.
Stabili vārdu savienojumiKā velna apsēsts; kā nelabā apsēsts; kā sātana apsēsts.
- Kā velna apsēsts; kā nelabā apsēsts; kā sātana apsēsts sarunvaloda — 1. Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.2. Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).