apsēstība
apsēstība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
PiemēriApsēstība ar sportu.
- Apsēstība ar sportu.
- Medības kļuva par viņa apsēstību.
1.1.Nobūrums.
PiemēriAtbrīvoties no ļaunās apsēstības.
- Atbrīvoties no ļaunās apsēstības.