apsekot
apsekot [apsȩkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
apsekojums lietvārds; vīriešu dzimte
Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
PiemēriApsekot jūras piekrasti.
- Apsekot jūras piekrasti.
- Apsekot pils sienu stāvokli.
- Ornitologi apseko putnu ligzdošanas vietas.
- Celtniecības objektus apsekoja īpaša komisija.
- Socioloģiskajos pētījumos tika apsekotas gandrīz 800 ģimenes.