apbēdināt
apbēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
apbēdinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
PiemēriApbēdināt vecākus.
- Apbēdināt vecākus.
- Neveiksme sportistu apbēdināja.
- Slikti laika apstākļi tūristus apbēdināja.
- Nepatīkamā vēsts apbēdina visu ģimeni.