Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apbraukāt
apbraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
PiemēriApbraukāt visu Latviju.
1.1.Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
PiemēriApbraukāt radus.