Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 264 šķirkļi
aiztraucēt
aiztraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Iztraucēt; iztraucējot aizbaidīt.
PiemēriAiztraucēt zagļus.
  • Aiztraucēt zagļus.
  • Aiztraucēt miegu.