Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizstrāvot
aizstrāvot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
PiemēriLaiks aiztecēja. Viņa tīri fiziski juta, ka tas aizstrāvo.