Paplašinātā meklēšana
Meklējam valdnieks.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (46):
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
- sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
- faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
- soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
- ķēniņš Karalis; valdnieks.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
- lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
- mežzinis Mežniecības pārvaldnieks.
- pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
- karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- tirāns Nežēlīgs, varmācīgs, despotisks valdnieks.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
- autokrāts Patvaldnieks; varā neierobežots valdnieks.
- Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
- pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks.
- kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
- pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
- prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
- Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- dalailama Tibetas augstākais garīdznieks, arī laicīgais valdnieks.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
- fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
- virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks.
valdnieks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV