Paplašinātā meklēšana
Meklējam sauszeme.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (64):
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- krasts sauszeme (pretstatā jūrai).
- cietzeme sauszeme.
- zeme sauszeme.
- spēkrati sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piem., automobilis, traktors, motocikls).
- līcis sauszemes daļa šāda lokveida ievirzījuma krastā.
- pussala sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- piekraste sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- divizions sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- divīzija sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
- armija sauszemes karaspēks.
- krasts sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- sala sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- zeme sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- zeme sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- zemes šaurums šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- iekšzemes Tāds (piem., vieta sauszemes daļā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- subareāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris uz sauszemes.
- terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- tālbraucējs Tāds, ko izmanto tāliem braucieniem pa jūras un sauszemes ceļiem.
- tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
- dēle Ūdenī vai uz sauszemes dzīvojošs tārps ar piesūcekņiem katrā ķermeņa galā, kas sūc asinis.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
- blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
- brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
- mitrene Vēžveidīgais, kas dzīvo uz sauszemes, mitrās vietās.
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- Pasaules okeāns zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- krasta zveja zveja sauszemes tuvumā.
Atrasts piemēros (21):
- ātrs Ātrākais sauszemes dzīvnieks.
- justies Bebrs labi jūtas gan uz sauszemes, gan ūdenī.
- uzvirzīties Jūra šeit pamazām uzvirzās sauszemei.
- septītdaļa Krievija aizņem septītdaļu sauszemes.
- NBS NBS sauszemes spēku orķestris.
- plosīties Negaiss plosījās virs jūras un virzījās uz sauszemes pusi.
- atgriezt Plūdi mājas atgriezuši no sauszemes.
- veidoties Purvs var veidoties, pārpurvojoties sauszemei.
- šķirtne Salu no sauszemes atdala plata ūdens šķirtne.
- sauszeme sauszemes augi.
- spēkiekārta sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu.
- bruņurupucis sauszemes bruņurupuči.
- sauszeme sauszemes dzīvnieki.
- gliemezis sauszemes gliemeži.
- karaspēks sauszemes karaspēks.
- transportlīdzeklis sauszemes transportlīdzeklis.
- sauszeme sauszemes transports.
- silūrs Silūra vidū radās pirmie sauszemes augi – psilofīti.
- mugurkaulnieki Ūdens, sauszemes mugurkaulnieki.
- sauszeme Valsts sauszemes robeža, teritorija.
- zilonis Ziloņi ir vislielākie un smagākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.
sauszeme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV