Paplašinātā meklēšana
Meklējam runīgs.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (20):
- ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- garlaicīgs Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kluss Mazrunīgs; arī noslēgts; tāds, kas maz runā, netrokšņo.
- aloģisks Pretrunīgs, nepamatots; neloģisks.
- pretišķīgs Pretrunīgs.
- vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
- mēle atraisās saka, ja cilvēks kļūst runīgs.
- klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
- raisās mēle saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
- raisās valodas saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
- pakluss Samērā mazrunīgs; samērā noslēgts, apvaldīts.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; pretrunīgs.
- noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
runīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV