Paplašinātā meklēšana
Meklējam riāls.
Atrasts vārdos (38):
- riāls:1
- seriāls:1
- arteriāls:1
- imperiāls:1
- imperiāls:2
- materiāls:2
- materiāls:1
- memoriāls:2
- memoriāls:1
- notariāls:1
- bakteriāls:1
- faktoriāls:1
- oratoriāls:1
- vektoriāls:1
- velotriāls:1
- ekvatoriāls:1
- industriāls:1
- nemateriāls:1
- teritoriāls:1
- jēlmateriāls:1
- potmateriāls:1
- segmateriāls:1
- sējmateriāls:1
- zāģmateriāls:1
- izejmateriāls:1
- pildmateriāls:1
- pirmmateriāls:1
- sildmateriāls:1
- slīpmateriāls:1
- antibakteriāls:1
- eksteritoriāls:1
- palīgmateriāls:1
- pamatmateriāls:1
- saistmateriāls:1
- subekvatoriāls:1
- papildmateriāls:1
- tekstilmateriāls:1
- kompozītmateriāls:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (147):
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
- drēbe Austs materiāls; audums, drāna.
- drāna Austs materiāls; audums; auduma gabals.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- septisks Bakteriāls.
- tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
- substance Būtisko (vielas, materiāla) īpašību kopums; viela, materiāls.
- baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
- leņķdzelzs Būvmateriāls – dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
- šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
- kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
- klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
- šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
- jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
- pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
- ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
- stencele Kokmateriāls – īss, neliels baļķis.
- klucītis Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels koka gabals.
- zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
- segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
- segmateriāls Materiāls ar ko nosedz augus ziemas periodā.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- polaroīds Materiāls polarizētas gaismas iegūšanai.
- matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
- apšuve Materiāls, ar ko apdarina (piem., ēku); apšuvums.
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
- iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
- saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo; iesaiņojums.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
- odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
- vizuļzelts Materiāls, kas līdzīgs zeltam.
- palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- neveldzētie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- nedzēstie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- dedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
- monomērs Molekulārs savienojums, polimēru sintēzes izejmateriāls.
- astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
- papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
- minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- tīkls No pavediena, auklas u. tml. ar īpašiem mezgliem noausts caurumots materiāls.
- krīts No šā ieža iegūts materiāls (gabals, stienītis, pulveris u. tml.).
- korķis No šādiem audiem iegūtais materiāls.
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
- leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1); kalšanas veids, paņēmiens; kaļamais materiāls.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls; izejmateriāls.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- plēve Plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piem., pārklāšanai, iesaiņošanai.
- plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
- metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
- potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls.
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
- lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
- filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
- daudzsēriju televīzijas filma seriāls.
- sējmateriāls Sēšanai paredzētais materiāls; sēkla.
- fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
- akmensvate Siltumizolācijas materiāls.
- siltumizolators Siltumizolācijas materiāls.
- plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
- akrilšķiedra Sintētisks materiāls, ko iegūst no akrilskābes esteriem.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- genoms Šūnas haploidālo hromosomu komplekts; viss gēnu kopums (šūnā); organisma ģenētiskais materiāls.
- necaurlaidīgs Tāds (materiāls), kas nelaiž sev cauri, aiztur (piem., šķidrumu, gāzi).
- neausts Tāds (materiāls), ko iegūst bez aušanas.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- ķermenisks Tāds, kam ir ķermenis (1); materiāls.
- kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots no divām vai vairākām sastāvdaļām; kompozītmateriāls.
- reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- ziepju opera televīzijas seriāls ar masu gaumei atbilstošu, vienkārši uztveramu sižetu.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
- transplantāts Transplantācijas materiāls.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls, porainā betona paveids, ko iegūst, betona masai piejaucot īpašas vielas.
- stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ražots no īsiem stikla šķiedras pavedieniem.
- putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
- porolons Viegls, porains, elastīgs materiāls, ko iegūst no poliuretāna.
- putas Viela, materiāls, kura sastāvā ir gaisa pūslīši.
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
- planka Zāģmateriāls – biezs, plats dēlis.
- lata Zāģmateriāls – gara, samērā plāna un šaura kokmateriāla sloksne.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- ziloņkauls Ziloņu ilkņu dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa ilkņiem.
riāls citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV