Paplašinātā meklēšana
Meklējam pilsēta.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (63):
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
- forštate Priekšpilsēta.
- mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
- pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
- piepilsēta Tāds, kas atrodas, noris, darbojas pilsētas tuvumā.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
- pilsēttipa Tāds, kas ir pilsētai raksturīgs; tāds, kas piemīt pilsētai.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- valstspilsēta Valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību.
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (vidulaiku Eiropā).
pilsēta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV