Paplašinātā meklēšana
Meklējam mainīgs.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (47):
- kaleidoskopisks Ātri mainīgs; dažāds, daudzveidīgs.
- ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzumu konstatēšanai.
- niķīgs Kaprīzs, mainīgs.
- noteikts Konkrēts, iepriekš zināms; arī pastāvīgs, nemainīgs.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
- līgans Lēni, ritmiski vienmērīgi mainīgs.
- smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- pastāvīgs Nemainīgs, bez svārstībām.
- konstants Nemainīgs, pastāvīgs.
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs, strauji mainīgs.
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- kaprīzs Nepastāvīgs, krasi mainīgs (piem., par parādībām dabā).
- labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
- nenoturīgs Nepastāvīgs, mainīgs.
- nenoteikts Nepastāvīgs, svārstīgs, bieži mainīgs.
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mainīgs, nepastāvīgs.
- konstante Pastāvīgs, nemainīgs lielums.
- ciets Pastāvīgs, nemainīgs.
- untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā).
- elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
- ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
- stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
- labils Tāds, kam ir nelīdzsvarots, mainīgs psihiskais stāvoklis.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- hameleonisks Tāds, kas bieži mainās (atkarībā no situācijas, apstākļiem); mainīgs.
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži mainās; mainīgs.
- noturīgs Tāds, kas ir cieši iesakņojies; pastāvīgs, nemainīgs.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, neviendabīgs, nestabils.
- viltīgs Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
- stingrs Tāds, kas ir nemainīgs, drošs, stabils (parasti par parādībām sabiedrībā).
- stabils Tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs, arī iesakņojies.
- invariants Tāds, kas kādā norisē vai apstākļu maiņā paliek nemainīgs.
- statisks Tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums, arī attīstība; nemainīgs.
- stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
- vienāds Vienmērīgs, nemainīgs.
mainīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV