Paplašinātā meklēšana
Meklējam mācība.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (105):
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
- dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
- kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
- autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
- evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
- farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
- mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādēs.
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
- lekcija Garas pamācības, moralizēšana, rāšana.
- pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
- gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
- jezuītisms Jezuītu mācība.
- marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
- apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
- apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
- apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
- evaņģēlijs Kristietības mācība.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
- daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- gaišs Labs, taisnīgs; tāds, kurā nav ļaunuma, varmācības.
- formālā loģika mācība par domāšanas formālo sakārtotību.
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
- iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
- semiotika Medicīnā – mācība par slimību pazīmēm jeb simptomiem.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- notācija Morāla pamācība.
- rekomendācija Norādījums, pamācība; ieteikums.
- instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
- ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
- uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
- sprediķis Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
- didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
- morāle Pamācība.
- mācība Pamācošs secinājums, konstatējums; pamācība.
- pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
- mācība Pārmācība, sods.
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
- elementārskola Pirmmācības skola pilsētā; pamatskola.
- pagastskola Pirmmācības skola zemnieku bērniem (19. gs. un 20. gs. sākumā līdz 1918. gadam).
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- jezuītisks Raksturīgs jezuītiem, viņu mācībai.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- sprediķot Sacīt pamācības, parasti gari, uzmācīgi.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
- rekomendēt Sniegt norādījums, pamācības; ieteikt.
- pamācīt Sniegt, izteikt pamācības, norādījumus; dot padomus.
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss, ko vada izcils mākslinieks pedagogs; īslaicīgs apmācības kurss.
- meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piem., izcils mākslinieks.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
- kabala Šādas mācības ietekme un izpausme dažādās maģijas formās (buršanā, astroloģijā u. tml.).
- katoļticīgs Tāds, kas pieder pie Romas katoļu baznīcas, tic tās mācībai.
- ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
- klase Telpa (skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
- dogma Tēze, pieņēmums, mācība, ko atzīst par neapstrīdamu patiesību.
- dogmats Ticības mācības neapšaubāma un nekritizējama pamattēze; reliģijas dogma.
- katehēts Ticības mācības pamatu skolotājs.
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
mācība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV