Paplašinātā meklēšana
Meklējam jūra.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts etimoloģijās (22):
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- No latīņu aqua marina 'jūras ūdens'. (šķirklī akvamarīns)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No latīņu algae 'jūraszāles'. (šķirklī aļģes)
- No arhi- un grieķu pelagos 'jūra'. (šķirklī arhipelāgs)
- No angļu astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No krievu лиман, kam pamatā grieķu limēn 'osta, jūras līcis'. (šķirklī limāns)
- No lietuviešu mārė 'jūra, jūras līcis', kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī mare)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No itāliešu marina, kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī marīna)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No latīņu marinus 'jūras-'. (šķirklī marīns)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No latīņu pirata, grieķu peiratēs 'jūras laupītāji'. (šķirklī pirāts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts)
- No vācu Rosmarin, kam pamatā latīņu ros marinus 'jūras rasa'. (šķirklī rozmarīns)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
Atrasts vārdu savienojumos (36):
- atklāta jūra
- iekšējā jūra
- jūra līdz ceļiem
- jūras arājs
- jūras asaris
- jūras ass
- jūras braucējs
- jūras kājnieki
- jūras kāposti
- jūras kapteinis
- jūras kauja
- jūras krauklis
- jūras lauva
- jūras līmenis
- jūras mēsli
- jūras pacēlums
- jūras šaurums
- jūras slimība
- jūras sudrabs
- jūras vārti
- jūras veltes
- jūras zirdziņš
- jūrasasaru ģints
- jūrascūciņu dzimta
- jūrasežu klase
- jūrasgrunduļu dzimta
- jūraszāļu dzimta
- jūraszvaigžņu klase
- kā jūra
- krāteru jūra
- Mēness jūra
- starptautiskā jūras jūdze
- teritoriālā jūra
- uguns jūra
- virs jūras līmeņa
- zem jūras līmeņa
Atrasts skaidrojumos (189):
- joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
- mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
- dabiski atsegumi atsegumi upju ielejās, jūras stāvkrastos, kalnos.
- virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
- devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
- tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; tālāka vieta jūrā.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- mīdija Ēdama divvāku jūras gliemene [Mytilus edulis].
- austere Ēdams jūras divvāku gliemis.
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
- ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
- limāns Izstiepts jūras līcis upes grīvā.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
- regresija jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- jūraszvaigzne jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
- jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
- laminārijas jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- reids jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- lagūna jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- atklāta jūra jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
- hidrostats jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- Neptūns jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
- tinteszivs jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
- karakuģis jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
- admiralitāte jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- flote jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- abordāža jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
- liedags jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā daļa.
- jūrmala jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- korsārs jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
- valgums jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- akvanauts jūras pētnieks, kas izdara novērojumus.
- atklāta jūra jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
- kaira jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- delfīns jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
- roņveidīgie jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
- jūras sudrabs jūras zivis.
- taukzivs jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- lucītis jūras zivs ar gļotām klātu garenu ķermeni, strupu galvu un garu muguras spuru.
- grenadieris jūras zivs ar lielu galvu un garu, konusveida asti.
- lentzivs jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
- akmeņplekste jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
- nigliņš jūras zivs ar smailu galvu un tievu, garu, sīkām zvīņām klātu ķermeni [Hyperoplus lanceolatus].
- skumbrija jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
- ūda jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- jūrascūka jūrascūciņa.
- mare Jūrmalas ezers, ezerveida jūras līcis.
- jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks.
- jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
- kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūras braucējs.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
- haizivs Liela, plēsīga jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
- jūras lauva liels jūras dzīvnieks ar ronim līdzīgu ķermeni, garu kaklu un nelielu galvu.
- langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- harpūna Metamais ierocis dzīvnieku (parasti jūras) medīšanai.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
- cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- jūras pacēlums paaugstināta vieta jūras dibenā.
- kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
- randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- piejūrietis Piejūras iedzīvotājs.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
- bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- rēdereja Privāts kuģniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar kravas vai pasažieru pārvadāšanu ar jūras kuģiem.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- merlūza Saimnieciski nozīmīga jūras zivs – heks.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (piem., ezera, jūras) piekrasti.
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
- kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
- glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
- kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
- ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
- klifs Stāva (klinšu) krauja, ko rada jūras viļņi, graujot krastu.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
- fjords Šaurs, garš, arī sazarots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
- sāļš Tāds, kam ir, piem., jūras ūdenim raksturīgā smarža.
- aizjūra Tāds, kas atrodas aiz jūras.
- pārjūras Tāds, kas atrodas pāri jūrai.
- piejūra Tāds, kas atrodas pie jūras, jūras piekrastē; tāds, kas ir raksturīgs šai teritorijai.
- zemjūras Tāds, kas noris, arī atrodas, ir izbūvēts zem jūras.
- tālbraucējs Tāds, ko izmanto tāliem braucieniem pa jūras un sauszemes ceļiem.
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
- tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
- trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem.
- udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- piejūra Teritorija pie jūras; jūras piekraste.
- aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekrastē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
- pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
- siļķe Vidēji liela jūras zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru un sudrabainiem sāniem.
- polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
- dorāda Zeltainā jūras karūsa [Sparus aurata].
- zem jūras līmeņa zemāk par jūras ūdens līmeni.
- randu pļavas zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- sauszeme Zeme – pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
- jūrmala Zemes josla gar jūru; jūras krasts.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- virsotne Zemes virsas paaugstinājums (attiecībā pret jūras līmeni), ko norobežo līdzenums.
- Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
- akvanautika Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar jūras pētniecību un veic novērojumus zem ūdens.
- jūras veltes zivis, krabji, kalmāri u. c. jūras dzīvnieki, ko cilvēks izmanto pārtikā.
- caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
- kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
Atrasts piemēros (200):
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- pļaukāt ..sāļais [jūras] vējš pļaukā tavu bālo seju..
- rotāties "Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
- zaļš "Viņš necieš jūras. Kā uzpūš stingrāks vējš, tā paliek zaļš ģīmī un vemj."
- zaigot Aiz kāpām zaigo debeszila jūra.
- zilnēt Aiz kāpām zilnē jūra.
- pievirzīties Aiz meža ceļš pievirzās tuvāk jūrai.
- priedulājs Aiz priedāja redzama jūra.
- departaments Aizjūras departaments.
- aizjūra Aizjūras ostas.
- aizjūra Aizjūras produkti.
- aizjūra Aizjūras teritorijas.
- aizkuģot Aizkuģot pāri jūrai.
- priekšosta Aizsargāt priekšostu no jūras viļņiem.
- krāvums Akmeņu krāvumi jūras krastā.
- sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
- apsekot Apsekot jūras piekrasti.
- pārskrējiens Ar īsiem pārskrējieniem un ar tikpat aprautām automāta kārtām neatturamā uzbrukumā virzījās jūras kājnieki.
- nogrimt Ārā ir ziemas nakts, un mans nams ar visu jumtu ir nogrimis tumsā kā jūras dibenā.
- labi Atpūsties pie jūras ir labi.
- atsāļot Atsāļot jūras ūdeni.
- šūpoties Augstu šūpojas jūras viļņi.
- aizsaldēt Aukstā ziema aizsaldējusi jūras līci.
- jūra Baltijas jūra.
- baseins Baltijas jūras baseins.
- ekosistēma Baltijas jūras ekosistēma.
- piekraste Baltijas jūras piekraste.
- reģions Baltijas jūras reģiona valstis.
- bangains Bangaina jūra.
- izdraiskoties Bērni izdraiskojās pa jūras malu.
- nodzīvot Bērni pie jūras nodzīvoja visu dienu.
- klusēt Bezvējā jūra bija rāma un klusēja.
- vilnīt Bezvējā jūra tikai mazliet vilnī.
- rikota Biezpienu var aizvietot ar rikotu, tai ir īsta Vidusjūras garša.
- piemesties Braucot piemetās jūras slimība.
- pērle Ceļojums uz Adrijas jūras pērli – Horvātiju.
- dubļi Ceļš kā dubļu jūra.
- izstiepties Ciems izstiepies gar jūras piekrasti.
- kā Cilvēku sanācis kā jūra.
- seismisks Cunami ir seismisks jūras vilnis, ko galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces.
- aprīt Daudzus bija aprijusi jūras dzelme.
- sīkdzīvnieki Dekoratīvie sīkdzīvnieki – žurkas, kāmīši, jūras cūciņas un citi – daudziem ir kļuvuši par iemīļotiem draugiem.
- derēt Derētu aiziet līdz jūrai.
- drosmīgs Drosmīgs jūrasbraucējs.
- jūra Dubļu jūra.
- dzert Dzert jūras gaisu, ceriņu smaržu.
- nakts Dziļā jūras dzelmē valda nakts.
- gājums Dzīvot dažu minūšu gājumā no jūras.
- tāltāls Dzīvot tāltālu no jūras.
- tuvu Dzīvot tuvu jūrai.
- spirgts Elpot spirgtu jūras gaisu.
- gāga Es arī redzu jūras zilumā peldam baltas gāgas. Savus garos kaklus viņas tur taisni paceltus.
- sintezēt Filmas ainās tika sintezēts pilsētas troksnis, jūras šalkas.
- viesties Gaisā viežas tuvās jūras smarža.
- kauja Gaisa, jūras kauja.
- aplidot Glābējkomanda helikopterā aplidoja jūras krastu.
- atainot Gleznā atainota sabangota jūra.
- klājums Gliemežvāku klājums jūras krastā.
- glausties Gribas sajust, kā jūras viļņi glaužas pie kājām.
- sauļot Gribētu tagad gulēt pie jūras un sauļot vēderu.
- varens Haizivs – varenā jūras plēsoņa.
- kartogrāfs Hidrogrāfu un kartogrāfu sagatavotās jūras kartes.
- humoss Humoss ir ļoti populārs ēdiens Izraēlā, Ēģiptē, Grieķijā un daudzās citās Tuvo Austrumu un Vidusjūras valstīs.
- komandieris Iecelt par jūras spēku komandieri.
- sāļš Ieelpot jūras sāļo gaisu.
- ieelpot Ieelpot sāļo jūras dvesmu.
- piekļuve Iezīmēt plānā piekļuves vietas jūrai.
- subpolārs Islandes krastos valda subpolārs jūras klimats.
- izdalīt Izdalīt no jūras ūdens tur esošos sāļus.
- izelpoties Izelpoties jūras gaisu.
- nokļūt Iziet cauri kāpām un nokļūt pie jūras.
- izjūsmoties Izjūsmoties par ziedu krāšņumu, jūras varenumu.
- izkuģot Izkuģot visas jūras.
- izvadīt Izvadīt kuģi cauri jūras šaurumam.
- izvagot Izvagoti jūras ūdeņi.
- izvēdināties Izvēdināties pie jūras.
- izvizināt Izvizināt līdz jūrai.
- vidiene Ja puisis nemeloja, tad tur [jūras piekrastē] dzīve bija pavisam citādāka nekā zemes vidienē.
- straume Ja roņa mazulis priekšlaicīgi nonāk ūdenī, jūras straumes un viļņi to var atnest uz krastu.
- jūrasceļš Jahta atrodas uz dzīva jūrasceļa.
- virtuve Japāņu virtuvei raksturīgi ēdieni no jūras veltēm.
- atkāpties jūra atkāpusies no krasta.
- rokasstiepiens jūra atrodas rokasstiepiena attālumā.
- izmest jūra dažreiz izmet krastā dzintara gabaliņus.
- izskalot jūra izskalo krastu.
- kaist jūra kaist saulrietā.
- kaukt jūra kauc un krāc.
- krākt jūra krāc.
- ledusgabals jūra krastā izskalojusi lielus ledusgabalus.
- izšūpot jūra krietni izšūpo svētku ciemiņus.
- nograuzt jūra pamatīgi nograuzusi kāpu.
- skaloties jūra pirms vētras skalojās draudoši pelēka.
- zilgmains jūra plešas kā bezgalīgs zilgmains lauks.
- saputoties jūra saputojusies balta.
- satrakoties jūra satrakojusies.
- spēcināt jūra spēcina mani.
- sviest jūra sviež viļņus un putu krēpes.
- izkost jūra šaipusē ir izkodusi krastā līču līčus..
- uzvirzīties jūra šeit pamazām uzvirzās sauszemei.
- šņākt jūra šņāc.
- nemierīgs jūra šodien nemierīga.
- traukt jūra trauc viļņus pret kāpām.
- uzbangot jūra uzbangojusi.
- uzplūst jūra uzplūdusi līdz kāpām.
- velt jūra veļ viļņus.
- skalot jūra vētras laikā skalo ārā dzintaru.
- viļņot jūra viļņoja ļoti spēcīgi.
- elpot jūra, ezers elpo.
- bangot jūra, okeāns bango.
- aļģes jūras aļģes.
- horizonts jūras apakšējie horizonti.
- bangas jūras bangas sitas pret krasta klintīm.
- šķīst jūras bangas šķīst pret klintīm.
- gāzma jūras bangu gāzmas.
- bentoss jūras bentoss.
- binoklis jūras binoklis.
- biologs jūras biologs.
- brīze jūras brīzes.
- rukšķināt jūras cūciņas klusi pīkst un rukšķina.
- karaspēks jūras desanta karaspēks.
- desantnieks jūras desantnieks.
- desants jūras desants.
- jūra jūras dibens.
- dūmaka jūras dūmaka.
- izlūks jūras dzelmju izlūks.
- ķēde jūras dzīvnieku barošanās ķēde.
- elpa jūras elpa.
- ērglis jūras ērglis.
- pieaugt jūras ērgļi pieaug pamazām un tikai piecu gadu vecumā sasniedz pieauguša putna izskatu.
- cīniņš jūras ērgļu cīniņš.
- fauna jūras fauna.
- flaga jūras flaga.
- skurbināt jūras gaiss skurbina.
- gliemezis jūras gliemeži.
- ģeoloģija jūras ģeoloģija.
- hidroplāns jūras hidroplāns.
- švertjahta jūras jahtas un švertjahtas.
- virsseržants jūras kājnieku virsseržants.
- pūpols jūras kāpās auga pūpoli.
- postīt jūras kāpu zonu aizliegts postīt.
- flote jūras kara flote.
- bāze jūras kara, aviācijas bāze.
- karabāze jūras karabāze.
- karūsa jūras karūsa.
- klaids jūras klaids.
- klaidums jūras klaidums.
- konvojs jūras konvojs.
- krabis jūras krabis.
- apdraudētība jūras krasta apdraudētība.
- brēkāt jūras krastā brēkāja kaijas.
- virpuļot jūras krastā virpuļoja viesulis.
- jūra jūras krasts, līcis.
- krasts jūras krasts.
- sakoncentrēties jūras līcī sakoncentrējas daudz peldoša ledus.
- līgans jūras līganā virsma.
- sagrūsties jūras malā ledus gabali sagrūdušies augstos blāķos.
- slaiks jūras malā varēja redzēt gan pilnīgi apaļus, gan slaikus akmeņus.
- navigācija jūras navigācijas kartes.
- nēģis jūras nēģis.
- nezvērs jūras nezvērs.
- nimfa jūras nimfa.
- berzties jūras oļi beržas cits gar citu.
- olis jūras oļi.
- vedmaksa jūras pārvadājumu vedmaksas.
- ietekmēt jūras peldes labvēlīgi ietekmē visu organismu.
- patrulēt jūras piekrastē patrulēja karakuģi.
- ezers jūras piekrastes ezers.
- mikroklimats jūras piekrastes mikroklimats.
- planktons jūras planktons.
- pretstraume jūras pretstraume.
- nomākties jūras pusē padebeši nomākušies svina pelēki.
- savrupība jūras putni izvēlas savrupību.
- radars jūras radars.
- robežvalsts jūras robežvalstis.
- sēklis jūras sēklis.
- sīga jūras sīga.
- sīkzivis jūras sīkzivis.
- spēks jūras spēki.
- admirālis jūras spēku admirālis.
- sakars jūras spēku flotiles jūras novērošanas un sakaru dienests.
- matrozis jūras spēku militārā dienesta matroži.
- pavēlniecība jūras spēku pavēlniecība.
- transportkuģis jūras spēku transportkuģis.
- stagars jūras stagars.
- izgulsnēties jūras stāvkrastu veidoja izgulsnējies kaļķakmens.
- trijžuburis jūras svētkos ieradās Neptūns ar trijžuburi rokā.
- aprimt jūras šalkoņa vakarā aprima.
- šalkoņa jūras šalkoņa.
- locija jūras šauruma locija.
- taimiņš jūras taimiņš.
- tematika jūras tematikai veltīti mākslas darbi.
- transports jūras transports.
- mīkstināt jūras tuvums mīkstina ziemas salu.
- jūra jūras ūdens sāļums.
- ūdens jūras ūdens.
- ūdensgundega jūras ūdensgundega.
- vārava jūras vārava.
- vēderkāji jūras vēderkāji.
jūra citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV