Paplašinātā meklēšana
Meklējam jūra.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (162):
- joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
- mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
- dabiski atsegumi atsegumi upju ielejās, jūras stāvkrastos, kalnos.
- virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
- devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
- tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; tālāka vieta jūrā.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- mīdija Ēdama divvāku jūras gliemene [Mytilus edulis].
- austere Ēdams jūras divvāku gliemis.
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
- ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
- limāns Izstiepts jūras līcis upes grīvā.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
- jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
- laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
- kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- jūras sudrabs jūras zivis.
- mare Jūrmalas ezers, ezerveida jūras līcis.
- jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks.
- jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
- kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūras braucējs.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
- haizivs Liela, plēsīga jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
- jūras lauva liels jūras dzīvnieks ar ronim līdzīgu ķermeni, garu kaklu un nelielu galvu.
- langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- harpūna Metamais ierocis dzīvnieku (parasti jūras) medīšanai.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
- cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- jūras pacēlums paaugstināta vieta jūras dibenā.
- kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
- randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- piejūrietis Piejūras iedzīvotājs.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
- bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- rēdereja Privāts kuģniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar kravas vai pasažieru pārvadāšanu ar jūras kuģiem.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- merlūza Saimnieciski nozīmīga jūras zivs – heks.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (piem., ezera, jūras) piekrasti.
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
- kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
- glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
- kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
- ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
- klifs Stāva (klinšu) krauja, ko rada jūras viļņi, graujot krastu.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
- fjords Šaurs, garš, arī sazarots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
- sāļš Tāds, kam ir, piem., jūras ūdenim raksturīgā smarža.
- aizjūra Tāds, kas atrodas aiz jūras.
- pārjūras Tāds, kas atrodas pāri jūrai.
- piejūra Tāds, kas atrodas pie jūras, jūras piekrastē; tāds, kas ir raksturīgs šai teritorijai.
- zemjūras Tāds, kas noris, arī atrodas, ir izbūvēts zem jūras.
- tālbraucējs Tāds, ko izmanto tāliem braucieniem pa jūras un sauszemes ceļiem.
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
- tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
- trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem.
- udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- piejūra Teritorija pie jūras; jūras piekraste.
- aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
- pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
- siļķe Vidēji liela jūras zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru un sudrabainiem sāniem.
- polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
- dorāda Zeltainā jūras karūsa [Sparus aurata].
- zem jūras līmeņa zemāk par jūras ūdens līmeni.
- randu pļavas zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- sauszeme Zeme – pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
- jūrmala Zemes josla gar jūru; jūras krasts.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- virsotne Zemes virsas paaugstinājums (attiecībā pret jūras līmeni), ko norobežo līdzenums.
- Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
- akvanautika Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar jūras pētniecību un veic novērojumus zem ūdens.
- jūras veltes zivis, krabji, kalmāri u. c. jūras dzīvnieki, ko cilvēks izmanto pārtikā.
- caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
- kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
jūra citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV