Paplašinātā meklēšana
Meklējam domāšana.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (57):
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- kā (uzvilkts) automāts bez domāšanas, automātiski.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- spriedums domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- murgi domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- izdarīt domāšanas procesā izveidot, radīt.
- aizdomāties domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
- abstrahēt domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- izdomāt domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- sadomāt domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- doma domāšanas process.
- doma domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
- doma domāšanas saturs; tas, par ko domā.
- dvēsele domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- dogmatisms domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
- mentalitāte domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
- kājminamā domāšana gausa, lēna domāšana, neattapība.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
- šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
- slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
- formālā loģika mācība par domāšanas formālo sakārtotību.
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- funktieris Neordināra domāšana.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
- galva Prāts, apziņa; domāšana, saprašana.
- psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
- garā vājš psihiski slims, ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- gars Psihisko īpašību kopums; psihiskās spējas; prāts, domāšana.
- mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
- izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- intelektuāls Saistīts ar intelektu, domāšanas spēju.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
- ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
- ķirbis Smadzenes, domāšana.
- izdoma Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
- negudrs Tāds, kas nav gudrs; tāds, kas ir ar vājām uztveres, domāšanas spējām.
- sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, patiesībai (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek, neiedziļinoties (kā) būtībā, bez radošas domāšanas.
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- iekšējā runa valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes).
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
- apcere Vispusīga pārdomāšana; apcerēšana.
- sajukt Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
- filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
- loģika Zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
Atrasts piemēros (54):
- abstrakts Abstraktā domāšana.
- ājurvēdisks Ajūrvēdiska domāšana.
- analītisks Analītiska domāšana.
- arhaisks Arhaiska domāšana.
- domāšana Asociatīva domāšana.
- ātrs Ātra domāšana.
- pirmavots Daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
- sarkankarogots Daļā ļaužu ir dzīvs padomju domāšanas stils un nostaļģija pēc sarkankarogotā laika.
- dialektisks Dialektiskā domāšana.
- domāšana domāšanas asums.
- forma domāšanas formas.
- mehānisms domāšanas mehānisms.
- pirmforma domāšanas pirmformas Jungs sauc par arhetipiem.
- spēja domāšanas spēja.
- gauss Gausa domāšana.
- globāls Globāla domāšana.
- imperiāls Imperiālā domāšana.
- lielvalstisks Izteikumos izpaužas lielvalstiska domāšana.
- kombinatorisks Kombinatorisks domāšanas veids.
- kreatīvs Kreatīvs domāšanas veids.
- kūtrs Kūtra domāšana.
- domāšana Lēna domāšana.
- domāšana Loģiska domāšana.
- marasmatisks Marasmatiska domāšana.
- matemātisks Matemātiska domāšana.
- laupīt Negatīva domāšana laupa cilvēkam spēku.
- padomjlaika Padomjlaika domāšana.
- palēns Palēna domāšana.
- paleoantropoloģija Paleoantropoloģija pēc seno cilvēku galvaskausiem cenšas noteikt intelekta, abstraktās domāšanas veidošanos.
- pārmainīt Pārmainīt savu attieksmi, domāšanas veidu.
- stratēģis Pirms vairāk nekā 2500 gadiem diženais senās Ķīnas militārais stratēģis Suņdzi sarakstīja "Karamākslu" – ietekmīgāko stratēģiskās domāšanas grāmatu.
- postpadomju Postpadomju domāšanas veids.
- postsovjetisks Postsovjetiskā domāšana.
- pretsvars Pozitīva domāšana ir pretsvars negatīvismam.
- radošs Radoša domāšana.
- sakropļot Sakropļota domāšana.
- savrupējs Savrupējā domāšana.
- sekls Sekla domāšana.
- sholastisks Sholastisks domāšanas veids.
- sīkmanīgs Sīkmanīga domāšana.
- sovetisks Sovetisks dzīvesveids, domāšana.
- stereotips Stereotipa domāšana.
- stereotipisks Stereotipiska domāšana, uztvere.
- strukturēt Strukturēta domāšana.
- šizofrēnisks Šizofrēniska domāšana un uztvere.
- taktisks Taktiskā domāšana.
- domāšana Tēlaina domāšana.
- tēlains Tēlainā domāšana.
- truls Trula domāšana, uztvere.
- attiecība Valodas un domāšanas attiecības.
- verbāls Verbāli loģiskā domāšana.
- vienvirziena Vienvirziena domāšana.
- pagauss Viņam ir pagausa domāšana.
- zaļš Zaļā domāšana.
domāšana citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV