Paplašinātā meklēšana
Meklējam aplam.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (37):
- nejēdzība aplamības, muļķības.
- tukši māņi aplamības.
- maldi aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
- kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
- braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
- nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
- ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
- māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
- izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
- ačgārns Nepareizs, aplams.
- maldi Nepareizs, aplams.
- maldīgs Nepareizs, aplams.
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
- galīgi garām pilnīgi nepareizi, aplam.
- malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības.
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- sviestains Slikts, nekvalitatīvs; stulbs, aplams.
- iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, saprātīga pamatojuma; aplams, neloģisks.
- viltīgs Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
- nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību; aplams.
- izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens (2) u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
- sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
Atrasts piemēros (20):
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- aplam aplam dārga manta.
- aplam aplam piesardzīgs, taupīgs.
- aplams aplama rīcība.
- aplamāt aplamāt savu sāncensi.
- aplams aplami uzvesties, reaģēt uz notikumiem.
- aplams aplams uzskats.
- vara Būt aplamu priekšstatu varā.
- darīt Darīt pareizi, aplam.
- aplamāt Kaimiņš kaimiņu aplamāja, kā vien mācēja.
- steigties Māte steidzas aizrādīt, ka rīkojos aplam.
- svaidīt Nedrīkst aplam svaidīt naudu, izdevumi jāplāno.
- noiet Noiet aplam, ačgārni.
- apgalvojums Pareizs, aplams apgalvojums.
- spriedums Patiess, aplams spriedums.
- aplam Rīkoties, saprast aplam.
- sadarīt Sadarīt aplamības.
- stereotips Stereotips par hokejistēm kā vulgārām, vīrišķīgām un brutālām sievietēm ir aplams.
- aplam Viņš runāja pavisam aplam.
aplam citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV