Paplašinātā meklēšana
Meklējam apdzīvot.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (35):
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
- aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
- apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- miests Neliela apdzīvota vieta.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- maltusisms Teorija, kas iedzīvotāju nabadzību skaidro ar pasaules pārapdzīvotību.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- oikonīms Vietvārds, kas nosauc apdzīvotu vietu, arī mājvārdu.
apdzīvot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV