žūt
žūt 3. pers. žūst, pag. žuva intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
PiemēriSiens žūst.
1.1.Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
PiemēriStresa situācijās man žūst mute.
1.2.Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
PiemēriLaka žūst.
1.3.Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
PiemēriKarstajā laikā mazās ūdens tērcītes sāk žūt.
2.Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
PiemēriNo vaigiem žūst asaras.