šņirkstēt
šņirkstēt 3. pers. šņirkst. pag. šņirkstēja intransitīvs, darbības vārds
šņirkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriRiteņa ķēde knikšķ un šņirkst.