šķībacains
šķībacains -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
šķībacaina -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
1.Tāds, kam ir šķības acis.
PiemēriŠķībacains cilvēks.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šķības acis; aziāts.
PiemēriLai šķībacainie ēd paši savus suši.