šķirties
šķirties šķiros, šķiries, šķiras, pag. šķīros darbības vārds; atgriezenisks
1.Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
PiemēriŠķirties no draugiem.
- Šķirties no draugiem.
- Pēc vakariņām viesi šķīrās.
- Basketbola klubs šķīries no viesspēlētāja.
2.Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
PiemēriVecais vīrs negribēja šķirties no savas mājiņas.
- Vecais vīrs negribēja šķirties no savas mājiņas.
2.1.Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
PiemēriŠķirties no lielas naudas, lai nopirktu šķirnes suni.
- Šķirties no lielas naudas, lai nopirktu šķirnes suni.
3.Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
PiemēriPalikt kopā vai šķirties?
- Palikt kopā vai šķirties?
- Šķirties no vīra.
- Šķirties no savas sievas.
4.Mirt.
PiemēriNo dzīves un skatuves šķīrusies izcila aktrise.
- No dzīves un skatuves šķīrusies izcila aktrise.
5.formā: trešā persona Dalīties.
PiemēriCeļi šķiras un atkal satiekas.
- Ceļi šķiras un atkal satiekas.
Stabili vārdu savienojumiCeļi šķiras.
- Ceļi šķiras idioma — saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
5.1.Vērties vaļā (piem., par grāmatas, burtnīcas lapām).
PiemēriLasītājam lapas šķiras ātri.
- Lasītājam lapas šķiras ātri.
5.2.Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
PiemēriMigla šķīrās lēni.
- Migla šķīrās lēni.
6.formā: trešā persona Sekmēties, veikties.
PiemēriNaigi strādājot, darbs ātri šķīrās.
- Naigi strādājot, darbs ātri šķīrās.