ķirbis
ķirbis -bja, dsk. ģen. -bju vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
PiemēriLielaugļu ķirbis.
1.1.Šā dārzeņa auglis.
PiemēriSaglabāt ķirbi ziemai.
Stabili vārdu savienojumiĶirbju dzimta.
2.sarunvaloda Galva.
PiemēriŠodien esmu, liekas, pārguris un nosūknējies. Paša ķirbis ir pustukšs.
2.1.Smadzenes, domāšana.
PiemēriĶirbis galīgi nestrādā.