ārpus
ārpus prievārds; kopā ar: ģenitīvs
1.Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
PiemēriMāja atrodas ārpus pilsētas.
2.Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
PiemēriĀrpus kārtas.
2.1.Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
PiemēriPiedalīties ārpus konkursa.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus katras kritikas. Pasludināt ārpus likuma.
2.2.Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus laika un telpas.
3.Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
PiemēriStrādāt ārpus darba laika.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus (katras) saprašanas. Ārpus katra saprāta. Ārpus konkurences.