Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
zobiņš
zobiņš [zùobìņš] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → zobs.
PiemēriBērnam parādījies pirmais zobiņš.
2.formā: daudzskaitlis Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
PiemēriMāla trauku ornaments veidots ar ķemmveida zobiņu iespiedumu.
3.formā: daudzskaitlis Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
PiemēriĶemme ar metāla zobiņiem.
3.1.Sīki izvirzījumi, robiņi (piem., augam).
PiemēriŽibulītim lapas ir zaļas, bez spīduma, ar 5 vai 7 zobiņiem.