zinātne
zinātne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
PiemēriNodarboties ar zinātni.
- Nodarboties ar zinātni.
- Zinātņu nozares.
- Zinātnes sasniegumi.
- Mūža lielāko daļu ārsts veltījis zinātnei – pētījis līdzekļus pret vēzi.
Stabili vārdu savienojumiZinātnes valoda.
- Zinātnes valoda — valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
1.1.Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, nozare.
PiemēriHumanitārās zinātnes.
- Humanitārās zinātnes.
- Dabas zinātnes.
- Vēstures zinātne.
- Tiesību zinātne.
- Filoloģijas zinātņu doktors.
- Eksaktā zinātne matemātika daudziem ir netīkama, bet citus – ļoti aizrauj.
Stabili vārdu savienojumiEksaktās zinātnes. Politikas zinātne.
- Eksaktās zinātnes — zinātnes, kurās izmanto matemātiku un matemātikas metodes.
- Politikas zinātne — zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.