Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
zemē
zemē apstākļa vārds
1.Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
PiemēriSēdēt zemē.
1.1.Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
PiemēriApsēsties zemē.
2.Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
PiemēriBumbiņa ripo pāri galdam un krīt zemē.
2.1.Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
PiemēriRāpties zemē no koka.
3.kopā ar: darbības vārds "atbilst priedēklim "no-"", vārds bez priedēkļa Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
PiemēriKrist zemē no koka.
Stabili vārdu savienojumiMest zemē. Nav zemē metams. Nākt zemē.
4.kopā ar: darbības vārds, priedēklis "no-", vārds ar priedēkli Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
PiemēriNokāpt zemē.