Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vāķēt
vāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
PiemēriVāķēt slimnieku.